Kāpēc viena izmēra riepu cenas var atšķirties pat trīs reizes?
Izvēlēties piemērotas riepas nav vienkārši. Veikala speciālisti var sniegt ieteikumus, taču galīgais spriedums ir jāpieņem pašam pircējam, kuram bieži var būt nesaprotams tas, kā ārēji tik ļoti līdzīgi produkti var tik atšķirīgi maksāt. Piemēram, budžeta klases 17 collu diametra riepa var maksāt 50 EUR, bet „premium” ražotāja riepa – 150 EUR. Kas rada šo atšķirību?
„Reizēm dzirdu, ka „premium” ražotāju riepas maksājot dārgāk tikai tāpēc, ka šie ražotāji cenu atšķirību iegulda reklāmā. Varu apliecināt, ka tā tas noteikti nav. Cenas atšķirība veidojas tādu pašu iemeslu dēļ, kā tas ir, salīdzinot jebkādus citus produktus – vai tās būtu automašīnas, viedtālruņi vai pārtika. Šie iemesli ir kvalitāte, investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un ilgu gadu laikā iemantota uzticamība. Es domāju, ka lasītājiem ir dažādi viedokļi šajā jautājumā. Atšķirības starp labām un lētā segmenta riepām vislabāk redzamas uz ceļa kritiskā situācijā, un es priecājos, ka arvien vairāk cilvēku saprot riepu ietekmi uz drošību. Viņiem vairs nav nepieciešams tādā situācijā nokļūt pašiem,” saka „Goodyear” tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs.
Izmanto apmēram 50 kritēriju
2012. gadā riepas, kas tiek pārdotas Eiropas Savienībā, sāka marķēt ar jaunām etiķetēm, uz kurām norādīti trīs parametri – rites pretestība, bremzēšana uz slapja ceļa seguma un ārējais rites troksnis. Pirmie divi parametri tiek novērtēti ar burtiem no A līdz G (A – vislabākais, G – vissliktākais), trešais – decibelos un ar trijiem skaņas viļņiem (1 vilnis – troksnis ir minimāls, 3 viļņi – augsts troksnis).
„Šie apzīmējumi palīdz autovadītājiem, taču tie nav ļoti izsmeļoši. Labākie riepu ražotāji pašu radīto produktu kvalitāti vērtē, ņemot vērā apmēram 50 kritēriju. Piemēram, ziemas riepām aktuāla ir bremzēšana uz sniega, ledus, vadāmība uz šiem pašiem segumiem, kalpošanas ilgums. Šādi kritēriji etiķetēs nav norādīti, taču autovadītājiem tie ir kritiski svarīgi," skaidro M. Grīnbergs.
Ja daudz braucat pa ārpilsētas ceļiem, tad visi trīs etiķetē norādītie kritēriji jums ir aktuāli – gan troksnis, gan bremzēšana uz slapja ceļa seguma, gan rites pretestība (vai degvielas patēriņš). Taču, ja dzīvojat blakus pilsētai, bieži braucat pa slikti notīrītiem un apledojušiem grants ceļiem, uz etiķetes norādītie kritēriji ir otršķirīgi – svarīgāka ir riepu darbība uz sniega vai ledus. Tāpēc, izvēloties savai automašīnai vispiemērotākos apavus, ieteicams konsultēties ar veikala speciālistiem – viņi palīdzēs atrast produktu, kas atbilst vislabākajai cenas, kvalitātes un vajadzību attiecībai.
Autovadītājiem izvēlēties palīdz arī „Auto Bild”, „ADAC”, „Auto Express” un citu neatkarīgu organizāciju veikti testi, taču „Goodyear” pārstāvis iesaka vairāk uzmanības veltīt Ziemeļeiropā – Zviedrijā vai Somijā – veiktajiem testiem. Tur laika un dabas apstākļi vairāk atbilst tiem, kas sastopami Baltijas valstīs, kā arī tur testētas parasti tiek ziemeļu valstīm sabalansētā „Nordic” maisījuma riepas vai radžotās riepas.
„Nav noslēpums, ka atsevišķi riepu ražotāji no Dienvidaustrumāzijas savus produktus veido tā, lai tie atbilstu Eiropas Savienības minimālajām prasībām un pēc iespējas labāk izskatītos tajos trīs testos, kuru rezultāti norādīti uz etiķetes. Taču šādiem mazpazīstamu ražotāju produktiem, lai arī tie ir ļoti lēti, ar drošības uz ceļa jēdzienu ir maz kopīga,” brīdina M. Grīnbergs.
Ekonomiskais pamatojums, ka, maz braucot, labas riepas it kā nav svarīgas, bieži ir diezgan tuvredzīgs. Automašīna ar kvalitatīvām riepām patērēs mazāk degvielas, bet pašas riepas kalpos ilgāk, tāpēc, novērtējot visus izdevumus riepu ekspluatācijas laikā, atšķirība starp „premium” un lētajām ķīniešu riepām var būt minimāla.
Ieguldījums drošībā
Automašīna uz ceļa balstās tikai uz četriem plaukstas lieluma laukumiem, tāpēc tiem vajadzētu būt maksimāli kvalitatīviem – par to pārliecinājies riepu eksperts. Vienu riepu komplektu patērētājs vidēji lieto 3–5 sezonas, tāpēc vienu reizi vairāku gadu laikā ir vērts painteresēties vairāk un nepirkt riepas, pamatojoties vien uz cenas un vizuālās pievilcības kritērijiem.
„Nesaprotu cilvēkus, kuri iegulda līdzekļus automašīnā, tās drošības sistēmās, bet pēc tam iegādājas nekvalitatīvas un lētas riepas. Tad kam pirkt automašīnu ar modernām drošības sistēmām, gaisa spilveniem? Riepas braukšanas drošību ietekmē daudz vairāk nekā jebkuras citas palīgsistēmas. Pat automašīnas piedziņu ziemā lielākoties nosaka tieši riepas, nevis velkošo riteņu skaits,” skaidro M. Grīnbergs.
Atšķirība starp vislabākajām un budžeta klases riepām no pirmā acu uzmetiena nav liela – automašīna ar budžeta klases riepām bremzēšanas testā no 50 km/h līdz 0 km/h apstātos tikai dažus metrus tālāk. Taču tie 4–5 metri ir automašīnas korpusa garums, bet tas ziemas apstākļos nereti ir attālums starp avāriju un izvairīšanos no tās.
„Goodyear” vadītājs uzsver, ka katrs ietaupītais bremzēšanas ceļa centimetrs ir svarīgs, nemaz nerunājot par metriem.
„Šī paša iemesla dēļ nevienam neiesaku ziemā braukt ar universālajām riepām – to īpašības ir sliktas gan uz sausa asfalta, gan uz sniega. Tās nav paredzētas mūsu klimatam – Baltijas valstīs ir divas ļoti atšķirīgas sezonas, tāpēc mums ir jāiegādājas vairāki apģērbu un apavu komplekti, kas pusi gada netiek lietoti. Analoģiska situācija ir ar riepām,” saka pieredzējušais auto vadītājs.